Sejas krēmi un reklāma: ko atļauj likums Latvijā

Kosmētikas līdzeklis: definīcija un robeža

Kosmētikas līdzeklis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1223/2009 2. pantu ir viela vai maisījums, kas paredzēts saskarei ar cilvēka ķermeņa ārējām daļām, lai tās tīrītu, smaržinātu, mainītu to izskatu, aizsargātu vai uzturētu labā stāvoklī. Sejas krēms, kas tiek piedāvāts kā krēms, parasti iekļaujas šajā definīcijā; konkrēta produkta klasifikācija ir atkarīga no tā noformējuma, sastāva, mērķa un darbības mehānisma — un to neveicam mēs. Apgalvojumi, ka produkts ārstē pinnes kā saslimšanu, dermatītu vai „reģenerē“ audus medicīniskā nozīmē, var novest pie tā, ka produkts nonāk ārpus parastās kosmētikas kategorijas un ir jāvērtē pēc citiem tiesību aktiem (par zālēm vai par medicīniskām ierīcēm) — atkarībā no noformējuma, sastāva, paredzētā nolūka un darbības mehānisma; šo vērtējumu veic atbildīgā persona un iestādes, ne pārdošanas lapa.

Apgalvojumi: seši kritēriji

Regulas 1223/2009 20. pants aizliedz kosmētikas līdzekļiem piedēvēt īpašības vai funkcijas, kādu tiem nav. Regula (ES) Nr. 655/2013 nosaka sešus kopējus kritērijus: atbilstība tiesību aktiem, patiesums, pamatojums ar pierādījumiem, godīgums, taisnīgums un apzinātu lēmumu pieņemšana. Praksē: „izlīdzina grumbas“, „dara 10 gadus jaunāku“ vai „reģenerē ādu“ ir apgalvojumi, kas prasa pierādījumus — un sastāvdaļas īpašības nedrīkst bez tālākā piedēvēt gatavajam produktam. Reklāmas likuma 3. pants Latvijā papildus prasa, lai reklāma būtu likumīga, patiesa un objektīva.

Marķējums: INCI, CosIng un valsts valoda

19. pants katram kosmētikas līdzeklim prasa sastāvdaļu sarakstu dilstošā masas secībā (zem 1 % — jebkurā secībā) INCI nomenklatūrā, kā arī nominālo tilpumu, atbildīgo personu, derīguma termiņu pēc atvēršanas vai minimālo derīguma termiņu, piesardzības pasākumus un partijas numuru. Latvijā izplatītiem kosmētikas līdzekļiem daļa šīs informācijas — tostarp funkcija, piesardzības pasākumi un derīguma termiņš — jānorāda valsts valodā (Ministru kabineta noteikumu Nr. 354 10. punkts). Eiropas Komisijas datubāze CosIng katrai sastāvdaļai norāda funkcijas — mitrinātājs, ādu kondicionējoša viela, konservants, antimikrobiāla viela. Tikai šīs funkcijas izmantojam produkta lapā.

Kas uzrauga Latvijā

Kompetentā iestāde kosmētikas līdzekļu jomā ir Veselības inspekcija (Ministru kabineta noteikumu Nr. 354 3. punkts; Regulas 1223/2009 34. pants) — tā veic tirgus uzraudzību un var pieprasīt produkta informācijas lietu. Negodīgu komercpraksi un maldinošu reklāmu uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saskaņā ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu, Reklāmas likumu un Patērētāju tiesību aizsardzības likumu; personas datu apstrādi uzrauga Datu valsts inspekcija.

Atsauksmes un cenas

Kopš Direktīvas (ES) 2019/2161 ieviešanas komersantam, kas dod piekļuvi patērētāju atsauksmēm, jāinformē, vai un kā tas nodrošina, ka atsauksmes snieguši patērētāji, kuri produktu tiešām lietojuši vai iegādājušies (Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 10. panta septītā daļa); apgalvot to bez pārbaudes vai publicēt nepatiesas atsauksmes, vai algot kādu to darīt ir komercprakse, kas ir maldinoša jebkuros apstākļos (11. panta 26. un 27. punkts). Paziņojot cenas samazinājumu, jānorāda zemākā cena, kas piemērota vismaz 30 dienas pirms samazinājuma (Direktīvas 98/6/EK 6.a pants, ieviests ar Direktīvu 2019/2161). Tāpēc nerādām ne zvaigznītes bez avota, ne pārsvītrotas cenas.

Kas nav atļauts — praktisks saraksts

• „ārstē pinnes“, „likvidē pigmenta plankumus“, „ārstē rozāciju“ — ārstnieciski apgalvojumi, kosmētikas līdzekļiem aizliegti;
• „klīniski pierādīts“ bez pieejamiem pētījumiem (pamatojums pēc 655/2013);
• ārstu ieteikumi vai liecības, kas vedina domāt par ārstniecisku iedarbību;
• izdomātas atsauksmes un „vidējie vērtējumi“ bez pirkuma pārbaudes;
• pārsvītrotas cenas bez zemākās cenas par iepriekšējām 30 dienām.

Kā lasīt sejas krēma reklāmu

1. Meklējiet pilnu INCI sarakstu: bez tā nav ko salīdzināt.
2. Pārbaudiet, vai apgalvojumi paliek ādas virspusē — viss, kas skan pēc slimības, nav kosmētika.
3. Pievērsiet uzmanību atbildīgajai personai un derīguma termiņam pēc atvēršanas uz iepakojuma; Latvijā daļai informācijas jābūt latviešu valodā.
4. Neuzticieties „pirms un pēc“ attēliem, liecībām ar vārdu vien un laika skaitītājiem.
5. Salīdziniet saņemto iepakojumu ar lapu — noteicošais vienmēr ir iepakojums.